Marsianu nha Ida padri Nikulau Ferera 
Kontribuidor di FORCV i Mestri na Ikunumia pa Universidadi di Wyoming
Ku 3 kunhisimentu so, dja bu pode kumesa oji me ta uza alfabetu kabu-verdianu ofisial, sen nisisidadi di dikora modi ta skrebedu ninhun palavra i sen medu di da baraka na skrebe ninhun palavra, pamodi ku es alfabetu nos Guvernu ta autoriza nu skrebe sima nu ta prununcia o le sima nu ta skrebe. Alfabetu ki nos Guvernu dja aprova (Dikretu Lei nº 67/98, di 31/12, na 5º Suplimentu) ta sirbi pa skrebe tudu variantis di nos lingua – di Santu Anton ti Brava.
Es alfabetu libertador, konxedu pa sigla ALUPEC (Alfabeto Unificado para a Escrita do Cabo Verdiano), ta prendedu na 1 pajina so (istu e, ta prendedu faxi), pamodi el ten 3 sinplifikason inpurtanti:
I) Ka ta izisti letra matxa-femia, istu e, letra ku mas di un son so pa trapadja mininus kabesa. Pur izenplu: G ten son di G di galinha na tudu palavras – istu e, ka ta pirmitidu le G as ves sima G na galinha, as ves sima J na girafa (1); O ten son di O di obra na tudu palavras – istu e, ka ta pirmitidu le O as ves sima O na obra, as ves sima U na gato; S ten son di S di subida na tudu palavras – istu e, ka ta pirmitidu le S as ves sima S na subida, as ves sima X na misto, as ves sima Z na rosa; X ten son di X di xaropi/xarop (2) na tudu palavras – istu e, ka ta pirmitidu le X as ves sima X na xeren, as ves sima C na próximo, as ves sima KS na flexão, as ves sima Z na êxito; Z ten son di Z di zaragata na tudu palavras – istu e, ka ta pirmitidu le Z as ves sima Z na zelador, as ves sima X na nariz.
II) Ka ta izisti son ku txeu maridus, istu e, son ki pode skrebedu ku mas di un letra so pa konfundi kriansas kabesa. Pur izenplu: son J di joven ta skrebedu so ku J na tudu palavras - istu e, ka ta pirmitidu uza: as ves J na janota, as ves G na geral; son K di karate ta skrebedu so ku K na tudu palavras - istu e, ka ta pirmitidu uza: as ves K na kamoka, as ves C na cubo, as ves Q na quarta; son S di santa ta skrebedu so ku S na tudu palavras - istu e, ka ta pirmitidu uza: as ves S na sala, as ves C na cidade, as ves Ç na praça, as ves SS na passada, as ves X na próximo, as ves Z na luz; son X di xerifi/xerif ta skrebedu so ku X na tudu palavras - istu e, ka ta pirmitidu uza: as ves X na xaropi, as ves CH na chama, as ves Z na cruz; son Z di zebra ta skrebedu so ku Z na tudu palavras - istu e, ka ta pirmitidu uza: as ves Z na zeru, as ves S na fase, as ves X na exame.
III) Letra C mandadu di volta pa Lisboa (djuntu ku si rabu Ç, maridu CH, fidju TCH i primu Q), pamodi na purtuges letra C e kanpion na xatia garotus kabesa: sima nu odja na kes 2 alinia antirior, alen di C ser un letra matxa femia (el ten as ves son di S, as ves son di K, as ves son di Q), pa kaba mata, C e maridu di son S ki ten txeu otus maridu (C, Ç, S, SS, X i Z). Letra C mandadu txupa limon!
Marsianu nha Ida padri Nikulau Ferera
_______
(1) Kes palavra ki sta na italiku (istu e, djendjedu pa frenti sima girafa) es sta skrebedu na lingua purtuges.
(2) Kes palavra ki ta ben dipos di / sta skritu na otus prununsia. Lenbra: sima bu ta prununsia un palavra na bu varianti, asin bu ta skrebe-l.